Gobelēna vēsturiskā attīstība

Ķīnas ziemeļrietumu reģionā kopš seniem laikiem ir bijusi paraža pie sienām karināt paklājus, no kuriem daži tiek izmantoti kā teltis, lai uzturētu siltumu vai dekorētu. Agrākais fiziskais gobelēns Ķīnā ir vienkārša austa “cilvēka galvas portreta” paklāja fragments no Rietumu Haņu dinastijas, kas tika atklāts Loulan senajā valstī Lop Nurā, Sjiņdzjanā. 20. gadsimta sākumā Pekinā un Tjaņdziņā tika ražots arī neliels daudzums gobelēnu ar tradicionālo ķīniešu glezniecības mākslas stilu. 1960. un 1970. gados sienu paklāju ražošana strauji attīstījās, un daudzās vietās, piemēram, Pekinā, Tjaņdzjinā, Šanhajā un Iekšējajā Mongolijā, tika ražoti sienas paklāji ar eļļas gleznu mākslas stiliem. 1974. gadā Tjaņdziņā izgatavotais lielais Lielā mūra gobelēns, kura izmēri bija 10 metru platums, 5 metrus augsts un sver 280 kilogramus, bija Ķīnas valdības dāvana Apvienoto Nāciju Organizācijai, un tas tika izstādīts Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenās mītnes ēkas atpūtas telpā.
Vecākais saglabājies gobelēns Eiropā ir Bayeux gobelēns, kas izgatavots 11. gadsimta Francijā. Tas ir figūrgleznas gobelēns ar vēsturisku kara tēmu, kas austs ar parastajiem vilnas un lina diegiem. Kopš 20. gadsimta gobelēnu gleznu veidošanā ir iesaistījušies arī tādi modernisma gleznotāji kā Pikaso un Matiss. Tradicionālā vienkāršā pinuma gobelēns Eiropā ir pakāpeniski samazinājies, to aizstāj dažādas ar rokām darinātas aušanas tehnikas un abstraktās mākslas stila šķiedras mākslas gobelēni.